Pāriet uz galveno saturu
Santas Survilas konsultāciju birojs
Jurista pakalpojumi Jūsu tiesību aizstāvībai
Konsultē SANTA SURVILA
Tel. +371 29615644                                                                           
E-pasts: [email protected]                                                           
  • Pakalpojumi
  • Par biroju
  • Atsauksmes
  • Jaunumi
  • Cenrādis
  • Kontakti

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi Latvijā no ārvalstu ienākumiem

15. februāris, 2025 pl. 16:05, Nav komentāru
Nodokļu maksāšanas saistības ir atkarīgas no tā, vai persona ir Latvijas rezidents vai arī viņš tiek uzskatīts par Latvijas nerezidentu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Rezidentiem ienākumu deklarēšanas un nodokļu maksāšanas pienākumi ir atkarīgi no tā, cik lieli ienākumi ir gūti un kur tie gūti – kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija, vai citā valstī.

Avots: Freepik.com

Savukārt, rezidentiem, kuri ir guvuši tikai algota darba ienākumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī, gada ienākumu deklarācija nav jāiesniedz. Piemēram, ja persona strādā Vācijā un tiek saņemti tikai ienākumi no algota darba, tad IIN piemēro Vācijā un deklarācija Latvijā nebūs jāsniedz.

Savukārt, ja ir citi ienākumi ES dalībvalstī: autoratlīdzība, pensija, procentu ienākums, nekustamā īpašuma iznomāšanas ienākums, gada ienākumu deklarācija jāsniedz.

Piemēram, Latvijas rezidentam par Lielbritānijā, Norvēģijā vai citā valstī saņemto darba algu ir jāsniedz gada ienākumu deklarācija Latvijā.

Līdz ar to, rezidentiem, kuri ienākumus gūst valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija un jādeklarē visi ārvalstīs gūtie ienākumi, tomēr  nenozīmē, ka vienmēr būs jāmaksā nodoklis.

Savukārt, ja ienākums tiek gūts trešajās valstīs, ar kuru Latvijai nav nodokļu konvencijas, tad tajās gūtais ienākums būs apliekams ar IIN Latvijā, bet Latvijā aprēķināto IIN varēs samazināt par ārvalstī jau samaksāto IIN.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā netiek aplikti rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta nodokļu konvencija. 

Svarīgi ir noskaidrot vai persona ir rezidenta statuss vai ir nerezienta statuss. Ārvalstīs strādājošas personas no nereti ir neizpratnē par to, vai viņām kā nodokļu maksātājiem vēl ir saistība ar Latviju vai nav.

Nodokļu pienākumi atkarīgi no tā, vai cilvēks ir Latvijas rezidents vai arī tiek uzskatīts par nerezidentu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Latvijā attiecīgā statusa noteikšanai ir piemērojami trīs kritēriji, saskaņā ar kuriem fiziska persona tie uzskatīta par Latvijas rezidentu un tie ir:

  1. Ja Latvijā ir deklarētā dzīvesvieta.
  2. Ja persona uzturas Latvijā vairāk nekā 183 dienas 12 mēnešu periodā.
  3. Ja personu, kas ir Latvijas pilsonis, ārvalstīs nodarbina Latvijas valdība.

Kritēriji secīgi tiek izvērtēti un līdz ar to, personas, kuras neatbilst šiem kritērijiem, ir uzskatāmas par nerezidentiem. Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”: nerezidenti nodokli maksā tikai par Latvijā gūtajiem ienākumiem un rezidenti nodokli maksā gan par Latvijā, gan par ārvalstīs gūto ienākumu.

Piemēram, ja persona devusies strādāt uz Lielbritāniju un tur strādā divus gadus. Kāds peronai varētu būt statuss?

Ja persona pārceļas dzīvot uz Lielbritāniju un tur dzīvesvietu, ir nolēmusi Latviju pamest un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Lielbritānijā, tad  persona būtu uzskatāma par Latvijas nerezidentu.

Savukārt, ja persona saglabā dzīvesvietu Latvijā, uztur saikni ar Latviju, bet dodas ilgstoši strādāt, piemēram uz Lielbritāniju, tad šī persona uzskatāma par Latvijas rezidentu, lai gan tā ilgstoši  uzturas ārpus Latvijas.

Pat gadījumā, ja persona ārpus Latvijas uzturas vairāk nekā 183 dienas, tiek vērtēta viņas saikne ar Latviju. Ja piemēram, šim cilvēkam ir ģimene, Latvijā šeit veic sociālās iemaksas un peder nekustamais īpašums, viņa tomēr tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu. Vienlaikus tiek izvērtēts tas, cik cieša ir personas saikne ar otru valsti, vai persona, piemēram, Lielbritānijā veic sociālās iemaksas, vai tur pieejams nekustamais īpašums, tas var būt arī īrēts.

Ir situācijas, kad personas pārceļas dzīvot uz ārvalsti, taču  nav norādījušas tajā deklarēto dzīvesvietu . Atbilstoši Latvijās reģistros un  VID rīcībā esošajai informācijai, šī persona joprojām šajā gadījumā tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, lai gan faktiski būtu uzskatāma par nerezidentu - Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Līdz ar to personām jāinformē VID, norādot konkrēto datumu, no kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, deklarēt savu dzīvesvietu ārvalstī. Iesniegumā un citus apstākļus, kas ļautu precīzāk izvērtēt, vai personai ir izveidojušās ciešākas saites ar ārvalsti nekā ar Latviju.

Jautājiet par šiem un citiem jautājumiem (t.sk. civiltiesībās, sociālajās un administratīvajās tiesībās), lai saņemtu profesionālu jurista konsultāciju "Santas Survilas konsultāciju birojā" ar labām atsauksmēm  tieši jums sagatavotus vajadzīgos dokumentus - vienošanās par uzturlīdzekļiem, saskarsmes tiesībām un citus, ar individuāli jums izstrādātu rīcības plānu.



Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Laulības šķiršana – process un nosacījumi
    6. mai. 2025
  • Priekšlaicīga pensionēšanās. Kas jāņem vērā piesakoties priekšlaicīgai pensijai
    7. apr. 2025
  • Bērna piedzimšanas pabalsti
    20. mar. 2025
  • Uzturlīdzekļi bērnam ar invaliditāti
    9. mar. 2025
  • Vienošanās sagatavošana par saskarsmi un uzturlīdzekļiem bērniem. Laulības šķiršanas lietas
    18. feb. 2025
  • Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi Latvijā no ārvalstu ienākumiem
    15. feb. 2025
  • Naudas pārskaitījumi no ģimenes un draugiem. Kad jāmaksā nodokli?
    9. feb. 2025

Jurista pakalpojumi aptver likumu interpretāciju, dokumentu sagatavošanu un veidošanu, risinājumu meklēšanu valsts un pašvaldību jautājumos, kā arī juridisko konsultāciju sniegšanu. Tie ir būtiski gan privātajos, gan uzņēmējdarbības jautājumos.

«Santas Survilas konsultāciju birojs»  2022