Par 2026. gada pensiju indeksāciju
Atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas.

Avots: freepik.com
Datu aizsardzība uzņēmumiem
“Santas Survilas konsultāciju birojs” nepārtraukti pilnveido savu profesionālo kompetenci, lai klientiem nodrošinātu augstākās kvalitātes juridisko palīdzību.
Santa Survila ir sekmīgi ieguvusi apliecinājumu par Datu valsts inspekcijas (DVI) rīkotā mācību kursa «Personas datu aizsardzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem» apguvi.
Tiesiskā drošība biznesā: uzņēmuma dibināšana un līgumi

Avots: magnific.com
“Santas Survilas konsultāciju birojā” ikdienā tiek sniegti profesionāli juridiskie pakalpojumi un nodrošināta dokumentu sagatavošana tiesisko attiecību regulēšanai. Šajā rakstā ir analizēts, kāpēc uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīgi savlaicīgi novērst tiesiskos riskus un kāpēc profesionāla jurista konsultācija ir primārais solis sekmīgai komercdarbības attīstībai.
Kādēļ darījumu tiesiskais regulējums ir svarīgs biznesā
Juridiski korekti izstrādāts sadarbības līgums pilda vairākas būtiskas funkcijas:
Finansiālo risku minimizēšana. Līgumā precīzi tiek noteikta norēķinu kārtība, avansa maksājumu nosacījumi, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļi saistību neizpildes gadījumā, tostarp līgumsods, nokavējuma procenti un zaudējumu atlīdzības apmērs.
Pienākumu apjoma un robežu noteikšana. Līgumā skaidri tiek definēts līguma priekšmets un pušu saistību apjoms, tādējādi mazinot risku, ka izpildes kritēriji tiek interpretēti neviennozīmīgi.
Komercnoslēpuma un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Pirmslīguma sarunās vai sadarbības procesā puses nereti apmainās ar ierobežotas pieejamības informāciju (piemēram, finanšu rādītājiem, klientu datubāzēm, tehnoloģiskiem risinājumiem). Savlaicīga konfidencialitātes līguma (NDA) noslēgšana un atbilstošu līguma noteikumu iekļaušana nodrošina komercnoslēpuma aizsardzību un paredz civiltiesisko atbildību par tā neatļautu izpaušanu.
Strīdu izskatīšanas kārtība (jurisdikcija). Līgumā ieteicams paredzēt skaidru strīdu risināšanas mehānismu, tostarp pretenziju iesniegšanas termiņus, kā arī piekritīgo tiesu vai šķīrējtiesu gadījumam, ja strīdu nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā.
Tiesiskie un nodokļu riski: uzņēmuma līgums pret darba līgumu
Ja uzraudzības vai tiesību aizsardzības iestādes konstatē, ka piesaistītais izpildītājs faktiski pakļaujas uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem, izmanto uzņēmuma nodrošinātos darba rīkus un saņem regulāru atlīdzību par darba procesa veikšanu (nevis par konkrēta rezultāta sasniegšanu), pastāv risks, ka attiecības tiks pārkvalificētas par darba tiesiskajām attiecībām. Šādā gadījumā uzņēmumam var tikt aprēķināti papildu nodokļu maksājumi, kā arī piemērotas soda sankcijas. Profesionāla līgumu izstrāde nodrošina skaidru minēto līgumu veidu nošķīrumu un būtiski mazina iepriekš norādītos riskus.
Nozares specifikas neievērošana. Sagatavēs nereti nav ietverti konkrētās nozares specifiskie aspekti (piemēram, autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pāreja IT projektos vai nejaušas bojāejas riska pāreja loģistikā).
Spēkā neesošs tiesiskais regulējums. Normatīvie akti tiek regulāri grozīti. Interneta resursos pieejamie paraugi nereti balstās uz spēku zaudējušām tiesību normām un neparedz aktuālās prasības, tostarp Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasību izpildi.
Tiesību disbalanss. Lielākā daļa publiski pieejamo sagatavju ir izstrādātas tā, lai primāri aizsargātu vienas puses intereses, savukārt otrai darījuma pusei var netikt nodrošināti pietiekami un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
Tiesiskais pamats: Uzņēmuma reģistrācija un izmaiņas Uzņēmumu reģistrā
Izmaiņas uzņēmuma datos. Uzņēmuma darbības vai struktūras izmaiņu gadījumā tiek sagatavoti nepieciešamie dokumenti (piemēram, dalībnieku sapulces protokoli, statūtu jaunā redakcija u. c.), lai Uzņēmumu reģistrā reģistrētu izmaiņas valdes sastāvā, juridiskās adreses maiņu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, kā arī firmas (nosaukuma) maiņu.
Profesionāls juridiskais atbalsts attālināti vai klātienē.
“Santas Survilas konsultāciju birojā” tiek nodrošināta profesionāla vienošanos, līgumu un citu juridiska satura dokumentu sagatavošana, garantējot individuālu un operatīvu pieeju katram tiesiskajam jautājumam. Efektīvai un savlaicīgai jautājumu risināšanai tiek nodrošināta jurista konsultācija attālināti (saziņa pa tālruni, e-pastā, WhatsApp vai Google Meet tiešsaistes videozvanā), kā arī klātienē birojā Rīgas centrā pēc iepriekšēja pieraksta.
Sociālo tiesību jautājumi

Avots: freepik.com
VDEĀVK jautājumi, kuros iespējams saņemt juridisku palīdzību
Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana tiesā
Juriste Santa Survila – vairāk nekā 10 gadu pieredze sociālo tiesību aizsardzībā
Juriste Santa Survila vairāk nekā desmit gadus sniedz juridiski precīzu un profesionālu atbalstu sociālo tiesību jomā. Darbā tiek apvienota padziļināta izpratne par VDEĀVK procesiem, invaliditātes noteikšanas kritērijiem, īpašās kopšanas un asistenta pakalpojuma piešķiršanas nosacījumiem, kā arī sociālo pabalstu sistēmu kopumā. Ilggadējā prakse ļauj sagatavot juridiski pamatotus un argumentētus dokumentus, pārstāvēt un aizstāvēt klienta intereses, kā arī nodrošināt, ka katrs gadījums tiek izvērtēts objektīvi, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus un piemērojamās tiesību normas. Santa Survila specializējas sociālo tiesību aizsardzībā, nodrošinot profesionālu un uzticamu juridisko atbalstu visā Latvijā.
Kādēļ mantojuma lietu ir svarīgi uzsākt savlaicīgi
Mantojuma lietu pie zvērināta notāra uzsāk mantinieks, iesniedzot rakstveida iesniegumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tikai pēc šāda iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu. Ja mantojuma lieta tiek uzsākta savlaicīgi, tiek saglabātas mantinieku tiesības un mazināts risks, ka uz mantojuma masu nepamatoti piesakās trešās personas. Tas palīdz izvairīties no situācijām, kad mantinieki vēlāk konstatē, ka ir nokavēti termiņi un līdz ar to iestājušās nelabvēlīgas tiesiskās sekas.

Avots: freepik.com
Jurists izvērtēs jūsu situāciju un saprast, kā pareizi uzsākt mantojuma lietu, kādi dokumenti ir iesniedzami, kā tiek piemērota neatņemamā daļa, kā arī kā rīkoties, ja starp mantiniekiem rodas domstarpības. Tāpat tiek nodrošināta palīdzība testamentu un mantojuma līgumu sagatavošanā, lai mantojuma atstājēja griba būtu skaidri noformēta un juridiski droša.
Kāpēc svarīgi savlaicīgi sazināties ar tiesu izpildītāju, ja tiek ieturēti ienākumi? (2025. gada izmaiņas)

Avots: Freepik.com
Kā maksāt nodokļus, ja dzīvojat un strādājat dažādās valstīs

Avots: freepik.com
Par nodokļu rezidences maiņu personas visbiežāk sāk domāt situācijās, kad pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, taču darba tiesiskās attiecības saglabā Latvijā; kad darbs tiek veikts citā valstī, bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) personu joprojām uzrāda kā Latvijas nodokļu rezidentu; vai arī gadījumos, kad tiek plānota ilgtermiņa pārcelšanās uz citu valsti. Neskaidrības nereti rodas arī tad, ja nav skaidrs, kurā valstī deklarējami ienākumi, vai pastāv risks, ka abas valstis vienlaikus varētu uzskatīt personu par nodokļu rezidenti. Šādos gadījumos būtisks ir profesionāls, uz faktiem balstīts izvērtējums.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ) par nodokļu rezidenci
Kas ir nodokļu rezidence
Nodokļu rezidence ir valsts, kurai saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem ir tiesības aplikt ar nodokļiem personas pasaules ienākumu. Nodokļu rezidences noteikšana nav saistīta ar pilsonību vai personai piederošo pasu skaitu, bet ar faktiskajiem apstākļiem, tostarp pastāvīgo dzīvesvietu, ģimenes un personisko interešu centru, kā arī ekonomiskajām interesēm.
Vai pilsonība nosaka nodokļu rezidenci
Nē. Pilsonība pati par sevi nenosaka, kurā valstī personai ir nodokļu maksāšanas pienākums. Nodokļu rezidence tiek vērtēta pēc faktiskajiem apstākļiem (dzīvesvietas, interešu centra u. c.), nevis pēc pilsonības.
Kā saprast, kurā valstī esmu nodokļu rezidents
Nodokļu rezidenci nosaka, izvērtējot apstākļu kopumu, tostarp: kur persona uzturas lielāko daļu gada, kur atrodas ģimene un pastāvīgā dzīvesvieta, kur ir ekonomiskās intereses un ienākumu avoti. Ja kritēriji sadalās starp divām valstīm vai pastāv pretrunīgi apstākļi, situācija vērtējama individuāli, ņemot vērā arī piemērojamos starptautiskos līgumus.
Ko darīt, ja dzīvoju vienā valstī, bet strādāju citā
Šādās situācijās praksē var rasties dubultās rezidences risks vai atšķirīgs nodokļu uzlikšanas režīms dažādiem ienākumu veidiem. Parasti darba ienākumi tiek aplikti valstī, kur tie tiek gūti (vai kur darbs faktiski tiek veikts), savukārt citi ienākumi var tikt aplikti rezidences valstī. Lai pareizi piemērotu normatīvos aktus un izvairītos no kļūdām deklarēšanā, ieteicams veikt profesionālu izvērtējumu.
Vai jums jāpārtrauc Latvijas nodokļu rezidence
Latvijas nodokļu rezidences pārtraukšana parasti ir pamatota, ja personas pastāvīgā dzīvesvieta un ekonomisko interešu centrs ilgtermiņā atrodas citā valstī. Vienlaikus katrs gadījums ir vērtējams individuāli, un nepamatota vai formāla rezidences “pārtraukšana” var radīt nodokļu riskus, tostarp strīdus ar nodokļu administrāciju.
Kas notiek, ja divas valstis mani uzskata par rezidentu
Tā ir dubultās rezidences situācija, kurā abas valstis var pretendēt uz tiesībām aplikt ar nodokļiem vienus un tos pašus ienākumus. Šādos gadījumos parasti piemērojami attiecīgie dubultās aplikšanas novēršanas līgumi (ja tādi ir noslēgti), kā arī jāiesniedz pierādījumi par faktiskajiem apstākļiem (dzīvesvietu, interešu centru u. c.).
Vai dubultpilsonība maina nodokļu pienākumus
Nē. Dubultpilsonība pati par sevi neietekmē nodokļu rezidenci. Izšķirošie ir faktiskie apstākļi — kur persona dzīvo un kur atrodas tās interešu centrs, nevis pasu skaits.
Vai VID automātiski maina nodokļu rezidenci
VID nodokļu rezidenci vērtē, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem un VID rīcībā esošo informāciju. Atsevišķos gadījumos rezidences statuss var tikt precizēts bez papildu iesniegumiem, taču nereti ir nepieciešams iesniegt dokumentus un sniegt paskaidrojumus. Katra situācija ir individuāla.
Kad noteikti jākonsultējas ar speciālistu
Ieteicams konsultēties, ja dzīvojat un strādājat dažādās valstīs, plānojat ilgtermiņa pārcelšanos, VID joprojām uzrāda jūs kā Latvijas rezidentu, nav skaidrs, kurā valstī jādeklarē ienākumi, vai pastāv dubultās rezidences risks.
Ja vēlaties noskaidrot savu nodokļu rezidenci, izvērtēt pamatu Latvijas nodokļu rezidences pārtraukšanai vai sakārtot nodokļu pienākumu izpildi starp valstīm, sagatavošu individuālu, uz faktiem balstītu izvērtējumu un nepieciešamos dokumentus iesniegšanai kompetentajās iestādēs.
Kā pareizi noslēgt īres līgumu, lai izvairītos no problēmām. Praktisks ceļvedis

Avots: freepik.com
Nodokļa atvieglojums par nestrādājošu vecāku vai vecvecāku ar invaliditāti: kad tas pienākas?

Galvenais priekšnoteikums – personai nedrīkst būt piešķirta valsts pensija.
Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)
Nodokļa atvieglojums par nestrādājošu vecāku vai vecvecāku ar invaliditāti.
1. Vai es drīkstu ņemt apgādībā savu vecāku vai vecvecāku ar invaliditāti?
Jā. Nodokļa maksātājs ir tiesīgs deklarēt personu apgādībā, ja tā nestrādā, tai ir noteikta invaliditāte un tai nav piešķirta valsts pensija.
2. Kādas pensijas liedz iespēju piemērot nodokļa atvieglojumu?
Atvieglojumu nevar piemērot, ja persona saņem:
• vecuma pensiju,
• invaliditātes pensiju,
• jebkuru citu valsts pensiju.
Izņēmums: apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšana pati par sevi nav šķērslis atvieglojuma piemērošanai.
3. Persona saņem invaliditātes pabalstu. Vai tas ir šķērslis?
Nē. Invaliditātes pabalsts nav valsts pensija, līdz ar to tas neierobežo iespēju personu deklarēt apgādībā.
4. Kāda ir atšķirība starp invaliditātes pensiju un invaliditātes pabalstu?
• Invaliditātes pensija – valsts pensija, kuras saņemšana liedz piemērot atvieglojumu.
• Invaliditātes pabalsts – sociālais pabalsts personām ar invaliditāti, kurām nav tiesību uz pensiju; tā saņemšana netraucē piemērot atvieglojumu.
5. Vai persona ar invaliditāti drīkst būt apgādībā, ja viņa saņem sociālā nodrošinājuma pabalstu?
Jā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav pensija, tādēļ tas nav šķērslis atvieglojuma piemērošanai.
6. Vai persona drīkst būt apgādībā, ja viņa strādā nepilnu slodzi?
Nē. Lai piemērotu atvieglojumu, personai jābūt nestrādājošai.
7. Kādi dokumenti nepieciešami, lai deklarētu personu apgādībā?
Parasti nepieciešams:
• invaliditāti apliecinošs dokuments,
• informācija, ka persona nesaņem pensiju,
• iesniegums darba devējam vai informācijas iesniegšana VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
8. Vai nodokļa atvieglojumu var piemērot atpakaļejoši?
Jā, ja attiecīgajā periodā apgādības statuss faktiski bija spēkā. Atvieglojumu var piemērot, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
9. Vai apgādībā var būt vairākas personas?
Jā, ja katra persona atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem.
10. Kāds ir nodokļa atvieglojuma apmērs?
Atvieglojuma apmēru nosaka normatīvie akti, un tas tiek piemērots par katru apgādājamo. Konkrētais apmērs var mainīties pa gadiem.
11. Kur iesniegt informāciju par apgādājamo?
• pie darba devēja,
• vai VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
12. Kas notiek, ja persona vēlāk sāk saņemt pensiju?
No brīža, kad personai tiek piešķirta un tā sāk saņemt valsts pensiju, atvieglojumu vairs nevar piemērot. Par izmaiņām savlaicīgi jāinformē darba devējs vai VID.
Līgumu sagatavošana - drošs pamats darījumiem
Avots: freepik.com
Dāvinājuma līgumi
Dāvinājuma līgums ir juridisks dokuments, ar kuru īpašums vai manta tiek nodota citai personai bez atlīdzības. Lai dāvinājums būtu drošs un neradītu strīdus nākotnē, svarīgi, lai līgums precīzi apraksta dāvinājuma priekšmetu, pušu tiesības un nodošanas kārtību. Profesionāli sagatavots dāvinājuma līgums nodrošina skaidru īpašuma pārešanu un aizsargā gan dāvinātāja, gan saņēmēja intereses.
Biežāk uzdotie jautājumi par līgumu sagatavošanu
Cik maksā līguma sagatavošana?
Cena ir atkarīga no līguma veida un sarežģītības. Juristspalidz.lv sagatavo individuāli pielāgotus līgumus, nodrošinot juridisku precizitāti un drošību.
Cik ātri var sagatavot līgumu?
Vienkāršus līgumus iespējams sagatavot 2 -3 darba dienu laikā, sarežģītākus – pēc vienošanās.
Vai var pārskatīt jau esošu līgumu?
Jā, tiek veikta arī līgumu pārbaude un labošana, veikti grozījumi, lai nodrošinātu atbilstību likumiem un aizsargātu jūsu intereses.
Vai līgumu var sagatavot attālināti?
Jā, visi līgumu veidi tiek sagatavoti attālināti visā Latvijā.
Nepieciešams līgums, kas pasargā jūsu intereses?
Sazinieties un saņemiet profesionāli sagatavotu līgumu.
Prasības pieteikuma sagatavošana laulības šķiršanai, ja ir nepilngadīgi bērni - juridiskais ceļvedis ar “Santas Survilas konsultāciju biroju”
Laulības šķiršana, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni, ir viens no sarežģītākajiem ģimenes tiesību procesiem. Šādā situācijā tiesai jāizvērtē ne tikai laulības izbeigšanas pamats, bet arī bērna dzīvesvietas noteikšana, saskarsmes kārtība, uzturlīdzekļu apmērs un vecāku spēja nodrošināt stabilu un drošu vidi. Lai tiesa varētu pieņemt taisnīgu un bērna interesēm atbilstošu lēmumu, prasības pieteikumam jābūt juridiski precīzam, detalizētam un balstītam pierādījumos.

Kā sagatavoties sarunai ar sociālo dienestu, lai panāktu taisnīgu risinājumu

Avots: freepik.com
Ja nepieciešama profesionāla palīdzība iesniegumu sagatavošanā vai sociālā dienesta lēmuma pārsūdzēšanā, to var uzticēt juristam no “Santas Survilas konsultāciju biroja” - birojam ar lielu pieredzi, augstu uzticamību un izcilām klientu atsauksmēm.
Gada ienākumu deklarācija 2026. Kam tā jāiesniedz un kādi ir ieguvumi
Uzziniet, kad un kam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kādi izdevumi ir attaisnotie un kā atgūt nodokļa pārmaksu. Praktiska informācija par deklarācijas iesniegšanu VID EDS sistēmā.
Gada ienākumu deklarācija ir
dokuments, ar kuru fiziskā persona Valsts ieņēmumu dienestā deklarē
taksācijas gada laikā gūtos ienākumus, piemērojamos atvieglojumus,
attaisnotos izdevumus un diferencēto neapliekamo minimumu.
Deklarācijas iesniegšana ir būtiska gan tiem, kuriem tā ir
obligāta, gan tiem, kuri vēlas atgūt nodokļa pārmaksu par
izdevumiem sev vai ģimenes locekļiem.
Avots:
freepik.com
Kam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija
Deklarācija ir jāiesniedz obligāti, ja gada laikā nav pilnībā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai ja par nodokļa nomaksu atbild pats ienākuma guvējs. Tas attiecas, piemēram, uz saimnieciskās darbības veicējiem, nekustamā īpašuma izīrētājiem, jūrniekiem, profesionālās darbības veicējiem un personām, kas guvušas ienākumus ārvalstīs. Tāpat deklarācija jāsniedz, ja kopējie gada ienākumi pārsniedz noteiktos sliekšņus.
Jaunumi veselības aprūpē no 2026. gada - ko jāzina?

Sociālais atbalsts Latvijā 2026: pabalsti, izmaiņas ģimenēm
2026. gadā Latvijā minimālā alga pieaugs līdz 780 euro, bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 euro, bet bērna kopšanas pabalsts līdz pusotram gadam – 298 euro mēnesī. Ģimenes valsts pabalstu turpmāk izmaksās arī studentiem vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas mācās koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē Labklājības ministrijas izmaiņas: uzlaboti pabalsti pensijām, bezdarbam un invaliditātei. Turpinājumā lasiet vairāk.

Avots: Santas Survilas personīgais arhīvs.
No 2026. gada 1. janvāra
Personas datu aizsardzība un jurista pakalpojumi Latvijā: GDPR un likuma prasības

Avots: Freepik.com
Dokumentu legalizācija un apostille Latvijā: viss, kas jāzina
Ikdienā mēs reti aizdomājamies par to, ka dokumenti, kas izdoti Latvijā, ārvalstīs ne vienmēr ir derīgi bez papildu apliecinājuma. Šī nepieciešamība kļūst aktuāla brīžos, kad cilvēks vēlas studēt ārzemēs, noslēgt laulību citā valstī, iesniegt uzņēmuma dokumentus ārvalstu iestādēs vai kārtot mantojuma lietas ārpus Latvijas. Lai nodrošinātu, ka dokumenti tiek atzīti arī ārpus mūsu valsts robežām, tiek izmantota dokumentu legalizācija un īpašs apliecinājums – apostille.
Avots:
freepik.com
Apostille ir starptautiski atzīts apliecinājums, kas pievienots publiskam dokumentam, lai apliecinātu tā paraksta un zīmoga īstumu. To var salīdzināt ar sava veida “pases zīmogu” dokumentam – bez tā ārvalstu iestādes bieži vien dokumentu nepieņems. Šis apliecinājums ir nepieciešams tikai tajās valstīs, kas ir pievienojušās 1961. gada Hāgas konvencijai. Ja dokumentu paredzēts izmantot valstī, kas nav šīs konvencijas dalībniece, tad būs vajadzīga pilna legalizācija caur Ārlietu ministriju un attiecīgās valsts konsulātu.
Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām līdz 5000 eiro

Avots: freepik.com
Skaidras naudas darījumu ierobežojumi Latvijā: banku ziņošanas pienākums un Swedbank noteiktie limiti
Swedbank ievieš papildu limitu skaidras naudas izņemšanai. Dienā bez maksas iespējams izņemt līdz 750 euro, savukārt virs šīs summas tiek piemērota komisijas maksa: 0,5 % ar debetkarti un 3 % ar kredītkarti.
Avots: freepik.com
Banku ziņošanas pienākums
Latvijā tiek ieviesti grozījumi, kas paredz kredītiestādēm un maksājumu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu skaidras naudas darījumiem:
iemaksām skaidrā naudā virs 750 euro.
izmaksām skaidrā naudā virs 1500 euro.
Šāda
robežvērtību diferenciācija noteikta, ņemot vērā riskus: iemaksu
gadījumā būtiski ir identificēt iespējami nedeklarētus ienākumus,
savukārt izmaksu gadījumā finanšu sistēmai jau ir zināma līdzekļu
izcelsme.
Iegūtā informācija tiek nodota Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kas to elektroniski pārsūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID). VID šos datus izmanto risku analīzei un nodokļu uzraudzībai.
Svarīgi uzsvērt, ka šis regulējums neskar godprātīgus nodokļu maksātājus - personām, kas gūst un deklarē legālus ienākumus, papildu pienākumi nerodas.
Invaliditātes grupa - kāpēc tā ir svarīga?
Pareizi noteikta invaliditātes grupa Latvijā ir būtiska, jo tā nosaka cilvēka tiesības uz invaliditātes pensiju, sociālajiem pabalstiem, nodokļu atvieglojumiem un rehabilitācijas pakalpojumiem. Ja grupa neatbilst veselības stāvoklim, cilvēks var palikt bez nepieciešamā atbalsta ikdienā.
Avots: freepik.com
Invaliditātes grupas noteikšana cilvēkam ir ļoti būtisks dzīves posms, jo no tā ir atkarīga gan sociālā drošība, gan praktiskā ikdiena. Ja cilvēkam tiek piešķirta atbilstoša invaliditātes grupa, viņš var saņemt valsts un pašvaldības nodrošinātus pabalstus, pensiju, nodokļu atvieglojumus, kā arī dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, transporta kompensācijas vai tehniskos palīglīdzekļus. Tas nozīmē, ka pareizi noteikta grupa nodrošina ne tikai finansiālu stabilitāti, bet arī iespēju saņemt medicīnisko un sociālo rehabilitāciju, kas palīdz saglabāt vai uzlabot dzīves kvalitāti.. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai piešķirtā grupa atspoguļotu reālo veselības stāvokli un funkcionēšanas ierobežojumus.