Uzturlīdzekļi bērnam ar invaliditāti
Atbilstoši Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktajam vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kamēr bērns patstāvīgi pats spej sevi apgādāt. Savukārt savstarpējos strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.
Avots: freepik.com
Tā kā likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā precizi to noteikt vai bērns spēj pats sevi apgādāt vai nespēj,, atbilstoši Augstākās tiesas Senāta 2015. gada 7. janvāra spriedumam lietā Nr. SKC-1478/2015 ir secinājis:, ka “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.” Savukārt, ja paraleli apstāklim, ka bērns mācās, viņš strādā un gūst ienākumus vai arī mācības pārtrauc - vecāks, kuram ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties šiem apstākļiem, ir tiesīgs uzturlīdzekļu apmēru samazināt vai to izmaksu pārtraukt.
Tomēr ir jāņem vērā, ka šajā konkrētajā lietā pieminēts par situāciju, ja bērns ir vesels un darbspējīgs, turpina iegūt augstāko izglītību.
Lai nebūtu tādu situāciju, ka bērns turpina mācīties ilgstoši un turpinātu pieprasīt uzturlīdzekļus no vecāka, tiesa ir noteikusi ierobežojumu.
Savukārt, ja bērnam ir invaliditāte, bērna spējas sevi apgādāt, ir ierobežotas, piemēram, ja bērnam ir noteikta invaliditāte no bērnības un ja bērns nespēj sevi apgādāt, tad vecāku pienākums gādāt par bērnu saglabājas arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas.. Pēc pilngadības sasniegšanas bērnam ir jāvēršas tiesā un jāpiedzen uzturlīdzekļi pašam, ja viņš turpina iegūt izglītību
Ja par šo jautājumu pastāv strīds, tas jāizšķir tiesā un tiesa izvērtēs vai bērns spēj vai nespēj sevi apgādāt konkrētajā situācijā. Tiesa piemēram, ņemtu vērā apstākli, ka bērns ir apguvis kādu profesiju un iespējams, šajā gadījumā var strādāt algotu darbu..
Ir gadījumi, kad prasība piedzīt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam invalīdam tiek pamatota, atsaucoties uz likuma “Par valsts pensijām” 19. panta otrās daļas 1. punktu, kurā teikts: “Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to, bērni,, kuriem līdz 18 gadu vecumam ir bijusi noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma gadījumā pensiju var saņemt jebkurā vecumā un visu savu atlikušo mūžu, ja viņiem saglabājas un ir noteikta invaliditātes grupa. Secināms, ka vecākiem ir pienākums gādāt par bērnu ar invaliditāti arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas, ja dēļ noteiktās invaliditātes viņš pats sevi apgādāt nespēj.
"Santas Survilas konsultāciju birojā" Jums ir iespēja saņemt praktiskus ieteikumus ar, Jūsu situācijas analīzi , prasības pieteikuma sagatavošanu iesniegšanai tiesā uzturlīdzekļu piedzīšanai un novērtēt svarīgāko dokumentu (iesniegumu, vienošanos, pretenziju u.c.) sagatavošanu. Jurista konsultācija jūsu ērtībai ir iespējama klātienē Rīgas centrā (iepriekš vienojoties par konsultācijas laiku) vai attālināti (platformā Zoom, WhatsApp vai pa tālrumi), lai garantētu vienlīdzīgas iespējas ikvienam neatkarīgi no atrašanās vietas Latvijā un ārvalstīs saņemt kvalitatīvu jurista konsultāciju jūsu jautājumā.
Jautājiet par šiem un citiem jautājumiem (civiltiesībās un administratīvajās tiesībās), lai saņemtu profesionālu jurista konsultāciju "Santas Survilas konsultāciju birojā" ar labām atsauksmēm tieši jums sagatavotus vajadzīgos dokumentus ar individuāli izstrādātu rīcības plānu.